Rikšošanas sacensību vēsture

Pirmās rikšošanas sacensības notika Nīderlandē 1554. gadā, taču vēlāk arī Anglijā, kur pārbaudīja tajā laikā slavenos un ātrus norfolkas rikšotājus un Francijā, kur pārbaudīja normandijas zirgus.

Sākotnēji rikšošanas sacensības notika braucējam sēžot seglos, pie kam Francijā šī tradīcija saglabājas arī līdz šim laikam. Pirmās sacensības ASV 1806. gadā arī notika zirgam esot zem segliem.

Rikšošanas sacensību vēsture sākās Krievijā XVIII gadsimtā un galvenais nopelns rikšotāju zirgu selekcionēšanā ir grāfam Orlovam-Česmenskim, kurš arī izveidoja jaunu zirgu šķirni, domātu zirgu pārvietojumam riksī.

Zīmejums

Kopš 1776 gadā, kad Krievijas grāfs Orlovs-Česmenskis uzsāka savu rikšotāju pārbaudījumus (kuri arī lika pamatus orlovas rikšotāju šķirnes izveidošanai), Krievijā sākās rikšošanas sacensības zirgam esot zirgu ratos. Sākumā Krievijā zirgu pārbaudījumus veica zirgus iejūdzot ziemā ragavās, bet vasarā četru riteņu „drožkās”, kuras bija piemērotas tā laikā reālai situācijai uz Krievijas ceļiem. Jau tajos laikos zirgu gaitas pāriešana uz auļiem bija aizliegta, zirgiem bija jāskrien tikai rikšiem. Skrējienā piedalījās tikai viens zirgs, kuram uzņēma laiku. Blakus viņam auļos skrēja cits zirgs, kura uzdevums bija uzturēt tempu un sacensību azartu. Sakumā zirgi skrēja ne pa apli kā pašreiz, bet pa taisni. Noskrienot līdz taisnes galam, zirgs griezās ap speciālo stabiņu un skrēja atpakaļ, bet, ņemot vēra, ka rikšotājiem bija jāskrien lielas distances, šādi neērti pagriezieni zirgiem bija jāveic vairākās reizes. Balvu pasniedza tam rikšotājam, kurš distanci veica visātrāk.

Šādam zirgu pārbaudījumu veidam bija daudz trūkumu. Vēlāk, pateicoties amerikāņu jauniem ieviesumiem, rikšošanas sacensību skrejceļš piecieta kardinālās izmaiņas. Sacensības sāka organizēt zirgam skrienot pa apli ar nelielām virāžām, kas ļāva ievērojami samazināt laika zudumu, bet distances ievērojami samazinājās – līdz 1067 un 1600 metriem.

Zīmejums

Aiz Krievijas robežām pirmās rikšošanas sacensības ratos notika 1829. gadā. Amerikāņi, liekot pamatus rikšošanas sacensībām, kā atsevišķam sporta veidam, izgudroja zirgus iejūgt vieglajos divriteņu „amerikāņu ratos” ar lieliem riteņiem, bet vēlāk riteņu izmērs tika samazināts un ratus nosauca „sulka”. Pakāpeniski mainījās arī rikšošanas sacensību noteikumi. Zirgus sāka izlaist ne pa vienam, bet grupā pa 5 – 10 zirgiem.

Oficiālās rikšošanas sacensības Latvijā notika jau 19.gadsimta otrajā pusē. 1887.gada tika nodibināta Rikšotāju biedrība, kura 1891.g 5.maijā atklāja savu hipodromu Rīgā. Sacensības, kuru laikā notika arī zirgu novērtēšana un atlase, līdz 1939. gadam notika kā Rīgā, tā arī vairākās Latgales pilsētās, un katru gadu hipodromos pārbaudīja vairākus simtus zirgu. 1939. gadā Latvijas valsts nopirka pasaules rekordistu Amerikas rikšotāju Poplar Hill (2.01,8), kuram bija liela ietekme rikšotāju audzēšanā Latvijā. Poplar Hill mazdēls, Latvijā dzimušais Lielkarps, bija pirmais Latvijā izaudzētais zirgs, kas sasniedza 2.10,0 robežu 1969. gadā Tallinā.

Foto

1949. gadā Latgalē rikšotāji bija 91 – 98 % no visiem zirgiem Latgalē. 50. gados Latgalē katrā rajonā darbojās rikšotāju treniņpunkti un no tiem jaunzirgus pārbaudei saņēma Rīgas hipodroms. Taču šie treniņpunkti tika likvidēti 1961. gadā, bet pēc Rīgas hipodroma likvidēšanas 1965.gadā Latvijā audzētie rikšotāji piedalījās sacensībās Tallinas un Pleskavas hipodromos.

Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām rikšošanas sacīkstes notika vietējos skrejceļos – Dagdā, Rēzeknē, Preiļos, Balvos, Ludzā; taču 90. gadu sākumā tās apsīka pavisam. No 1992.- 2005.g. oficiālas zirgu rikšošanas sacensības netika rīkotas. Bija vairāki mēģinājumi atjaunot hipodromu Latvijā – Ulbrokā, Tīrainē, Kleistos, arī Latgalē, taču nevienu no projektiem neizdevās īstenot.

Tomēr Latgalē vairāki zirgu īpašnieki centās saglabāt esošo zirgu audzēšanas pieredzi un tradīcijas un pielāgot tās jauniem dzīves apstākļiem, kad ikdienas dzīve arvien vairāk kļūst atkarīga no tehnikas un jaunām tehnoloģijām. 2005.gada Ludzas rajona Ciblā, bet 2006.g. Dagdā rikšotāju braucēji atsāka rīkot Latvijas mēroga rikšotāju zirgu sacensības.